Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība un Sociālo darbinieku biedrība aicina

Latvijas pašvaldībās nupat vēlētāju uzticību ir saņēmuši jauni deputāti, un viņu rokās tagad ir tiesības noteikt novada vai pilsētas darbības prioritātes, varas un finansējuma sadali.

Tādēļ mēs – Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība un Latvijas sociālo darbinieku biedrība – vēlamies deputātiem tieši šobrīd atgādināt par sociālo darbu pašvaldībās un sociālajiem dienestiem, kuros savas dzīves laikā ar lielākām vai mazākām, vienreizējām vai ilgtermiņa vajadzībām vēršas katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. 

Latviju veido cilvēki, un mēs esam pārliecināti, ka ikkatrs cilvēks ir vērtība, un sociālā darba atbalsts grūtā brīdī patiesībā stiprina mūs visus. Katra pašvaldība ir tik stipra, cik stipri ir tās cilvēki, un investīcijas cilvēku atbalstā šodien atmaksājas pašvaldībai rītdien.

Sociālais darbs nav tikai pabalstu izmaksa vai konfliktu risināšana nelabvēlīgās ģimenēs. Ar pareizo attieksmi un pareizo jaudu darīts sociālais darbs ir gan psihologa konsultācijas, gan karjeras konsultanta darbs, gan izaugsmes trenera padomi, gan finanšu plānošanas prasmju stunda. Veiksmīgi īstenota sociālā funkcija pašvaldībā nozīmē cilvēku labklājību un iespējas realizēt savu potenciālu, veselīgas attiecības starp cilvēkiem un iedzīvotāju grupām, kā arī ilgtspējīgu vietējo kopienu. 

Tādēļ mēs aicinām visus Latvijas pašvaldību deputātus pievienoties Memorandam par sociālā darba attīstību pašvaldībās, ar to apliecinot izpratni par sociālā darba un sociālo pakalpojumu nozīmi, kā arī iezīmējot apņemšanās savu pilnvaru laikā veltīt sociālajam darbam pienācīgus administratīvos, finanšu un cilvēkresursus.

Memorands

par sociālā darba attīstību pašvaldībās

Latvijas pašvaldībām šogad ir divkāršs izaicinājums – gan vietvaru vēlēšanas, gan administratīvi teritoriālā reforma. Tomēr pārmaiņu laiks ir arī iespēju laiks, un jauno deputātu rokās ir veidot tādu pašvaldību, kas strādā cilvēku labā, īpaši mazaizsargāto iedzīvotāju interesēs, risina sociālās problēmas savlaicīgi un izprot sociālā darba lomu kā pamatprofesiju labklājības jomā.

Reformas ietvaros mainoties sociālo dienestu struktūrai un sociālā darba organizācijas principiem, ikvienas pašvaldības sociālajam dienestam ir jāvirzāsuz tāda atbalsta izveidi, kura centrā ir katra sociālā dienesta klienta vajadzības, potenciāls un pašnoteikšanās tiesības.

Demogrāfisko izaicinājumu apstākļos ikvienas pašvaldības lielākais kapitāls ir cilvēki – arī tie, kuriem šobrīd ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Katrs, kam ar sociālā dienesta palīdzību izdodas īstenot savas iespējas un atgriezties aktīvā darba un sociālajā apritē, turpmāk nes labumu visai kopienai, novadam, pilsētai un valstij.

Divas lielākās Latvijas sociālos darbiniekus apvienojošās nevalstiskās organizācijas – Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība un Latvijas sociālo darbinieku biedrība – aicina pašvaldību deputātus parakstīt Memorandu par sociālā darba attīstību pašvaldībās, ar to apliecinot vēlmi izprast sociālā darba nozīmi un gatavību pilnveidot sociālās funkcijas īstenošanu savā pašvaldībā.

Parakstot šo memorandu, pašvaldības deputāti apņemas savu pilnvaru laikā:

  • atvēlēt sociālajam dienestam pietiekamus administratīvos, finanšu un cilvēkresursus, kā arī iesaistīt sociālo dienestu pašvaldības attīstības un pakalpojumu plānošanā,
  • sadarbībā ar novada sociālā dienesta vadību attīstīt sociālo darbinieku zināšanas un prasmes, paredzēt viņu ieguldītajam atbilstošu samaksu, rūpēties par mūsdienīgu darba vidi sociālajam dienestam un telpām, kurās tiek ievērotas gan sociālo darbinieku, gan sociālā dienesta klientu vajadzības,
  • nodrošināt savlaicīgu, pilnvērtīgu un sistēmisku pašvaldības vadības un iesaistīto institūciju visu līmeņu sadarbību ar sociālo dienestu, īpaši veselības aprūpes, izglītības, nodarbinātības un sabiedriskās kārtības sargāšanas jomās.

Latvijai ir svarīgas rūpnīcas, ceļi un Dziesmu svētki, bet vēl svarīgāki ir cilvēki, kas vada ražotnes un tajās strādā, ved bērnus uz skolu un brauc uz teātra izrādēm, dzied koros un kopj savu dārzu, jo tikai mēs visi kopā veidojam Latviju. Tieši veiksmīgi īstenota sociālā funkcija pašvaldībā nozīmē cilvēku labklājību un iespējas realizēt savu potenciālu, veselīgas attiecības starp cilvēkiem un iedzīvotāju grupām, kā arī ilgtspējīgu vietējo kopienu.

Memorandu atbalsta

pašvaldība, kurā 05.06.2021. nenotika domes vēlēšanas pašvaldība, kura nav pievienojusies Memorandam pašvaldība, kura ir pievienojusies Memorandam

Jaunumi

Piecas dienas, desmitiem problēmu

Šī ir kādas Dienvidkurzemes novada sociālās darbinieces dienasgrāmata, kurā aprakstītas aizvadītā gada dažādas darba dienas jauktā secībā. Ausma, sauksim viņu tā, strādā desmitiem kilometru no reģiona centra. Sieviete piekrita atklāt, kā izskatās viņas darbs, tomēr identitāti norādīt un pieminētos notikumus precizēt nevaram, lai saglabātu nepieciešamo konfidencialitāti. Dienasgrāmata sniedz labu ieskatu…

Pieaugoša nevalstiskā sektora loma sociālā darba un sociālo pakalpojumu sniegšanā

Ilze Kurme, Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vadītāja Skatot sociālā darba un sociālo pakalpojumu veidošanās vēsturi, allaž klātesošas ir bijušas nevalstiskās pakalpojumu sniegšanas formas. Kā nesen minēja ziedot.lv radītāja un vadītāja Rūta Dimanta, nevalstiskās organizācijas (NVO) ir kā caurumu aizlāpītāji zonās, kur valsts un pašvaldību resursi nesniedzas…

Sociālajā darbā ar degsmi

Kādā brīvākā rudens pēcpusdienā jelgavniece Aleksandra Pavlovska piekrita veltīt laiku sarunai ar “Ziņām”. Saruna notika Ozolskvērā pie bērnu rotaļu laukuma, kur tobrīd rotaļājās Aleksandras meita.     – Jūsu pirmā dzīves ceļa izvēle ir filoloģija, literatūra. Tas taču paliek uz visu dzīvi?    Jā, tas paliek uz visu dzīvi. Tagad…

Vairāk ziņu ->

Par sociālo darbu

Sociālais darbs ir profesionāla darbība, kuras ietvaros sociālais darbinieks sniedz atbalstu cilvēkam, ģimenēm, grupām un kopienām, kas nonākušas vai ilgstoši atrodas krīzes apstākļos un palīdz atrast iekšējos un ārējos resursus, lai stiprinātu cilvēka paša spēju funkcionēt sabiedrībā. Sociālajiem darbiniekiem ir arī neaizstājama loma sociālu problēmu agrīnā pamanīšanā un risināšanā.

Labi paveikts sociālais darbs, ja tam no pašvaldības puses ir veltīti pietiekami administratīvie, finanšu un cilvēku resursi, kā arī sniegts citu iesaistīto institūciju (piemēram, izglītības iestādes, bāriņtiesa, policija, veselības aprūpes iestādes) atbalsts, daudzos gadījumos fundamentāli maina cilvēku un ģimeņu dzīves. Dažkārt pat neliels atbalsts šīs izmaiņas nodrošina uzreiz, bet citkārt – ilgākā laika periodā – tas ir arī nozīmīgs ieguldījums kopienas, cilvēku izaugsmē un labklājībā.

memorands par sociālā darba attīstību

Ieteikumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanai pašvaldībās

Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu daudzās Latvijas pašvaldībās ir mainījušās teritoriālās robežas, administratīvais centrs, pieejamie resursi, iedzīvotāju skaits un pārvaldes struktūra. Pašvaldības veic virkni pasākumu, pārņemot apvienoto pašvaldību institūcijas, mantiskos un finanšu līdzekļus, tiesības un saistības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar citām organizācijām ir izstrādājusi metodiku jaunizveidotajām pašvaldībām, kas palīdzētu nodrošināt pašvaldību darbības nepārtrauktību un pēctecību un veidot  pašvaldībās tādu darba organizācijas modeli, kas būtu efektīvs un radītu iedzīvotājiem iespējas saņemt pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus.

Metodikas ietvaros ir sagatavoti “Ieteikumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanai un brīvprātīgo iniciatīvu sociālajā jomā īstenošanai” ar mērķi nodrošināt maksimāli efektīvu sociālās funkcijas izpildi pašvaldībās Latvijā.

Ieteikumi uzsver šādu pamatprincipu ievērošanu pašvaldībā, lemjot par sociālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību un sociālo darbu:

  • sniegt atbalstu sociālā dienesta vadītājiem un nodrošināt sociālajam dienestam finansējumu, kas nepieciešams, nodrošinot obligāto sociālo pakalpojumu grozu, attīstīt jaunus sociālos pakalpojumus;
  • saglabāt esošo infrastruktūru sociālā dienesta attālinātajos klientu pieņemšanas punktos, lai nodrošinātu speciālistu un pakalpojumu pieejamību maksimāli tuvu pašvaldības iedzīvotājiem;
  • sociālās palīdzības sistēmu veidot tā, lai iedzīvotājiem nesamazinās līdz šim saņemtais sociālās palīdzības apjoms, t.sk. jāpārņem lielākais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, labvēlīgākie pabalstu nosacījumi un apmēri.

Nodrošināt iedzīvotājiem profesionālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus nemainīgi ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām.

Sociālo darbinieku stāsti

“Bija tā sajūta, ka gribas darīt darbu, kur tu redzi prieku un laimi, ko cilvēks gūst no tā, ka tu esi līdzās, ka tu vari sniegt atbalstu un nepieciešamo palīdzību.”

Ieva Krusta  strādā  ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem biedrībā “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””.

Ievas pieredzes stāsts

“Nākotnes sociālajam darbiniekam vajadzētu būt iedvesmojošam. Tādam, kas pats var izvirzīt mērķus un tos sasniegt!”

Aiga Romāne-Meiere strādā ar jauniešiem biedrībā “Resiliences centrs”, vadot programmu DARI, kā arī ir LU Sociālā darba bakalaura programmas studiju direktore.

Aigas pieredzes stāsts

“Viņi nav bezpajumtnieki. Viņi ir cilvēki un mēs to vienmēr respektējam!”

Santa Ubarste jau 14 gadus strādā Rīgas patversmē un šobrīd ir sieviešu nodaļas vadītāja.

Santas pieredzes stāsts

“Izstarojot pozitīvo, jūs varat citiem dot spēku noticēt, ka dzīve var būt labāka.”

Ruta Leišavniece, Stopiņu pagasta Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm ar bērniem palīdz rast risinājumu grūtībās nonākušajiem.

Rutas pieredzes stāsts

“Sociālais darbs ir kolosāla profesija, jo, palīdzot konkrētam cilvēkam, mēs palīdzam arī sabiedrībai pārveidot savu domāšanu. Un kopā ar šiem cilvēkiem, kuri šobrīd varbūt ir izstumti, veidot mums visiem labāku, skaistāku un kvalitatīvāku dzīvi.”

Agris Veidemanis atbalsta un resursu centrā DIA+LOGS ir sociālais darbinieks, kurš strādā ar atkarīgām personām un HIV/AIDS pacientiem.

Agra pieredzes stāsts

“Cilvēks var mainīties tikai tad, kad viņš pats to vēlas.”

Ināra Poļakova 13 gadus ir sociālā darbiniece Rēzeknes novada Sociālajā dienestā. Savā darba ikdienā Ināra strādā ar ģimenēm ar bērniem, vada atbalsta grupas, kā arī veic psihosociālo darbu.

Ināras pieredzes stāsts

Infografikas

Kādos gadījumos sociālais darbinieks sniedz atbalstu? Kur es varu satikt sociālo darbinieku?

Sociālā darba daudzveidība, sadarbība ar ar citām iestādēm un NVO.

sociālais darbs pašvaldībā

Par projektu

“Ceļamies kopā” ir Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” iniciatīva ar mērķi informēt lēmumu pieņēmējus, sociālo dienestu klientus, aktīvāko un ieinteresētāko sabiedrības daļu, kā arī plašu sabiedrību par sociālā darba attīstību, nozīmi un devumu sabiedrībai. Iniciatīvas partneri ir divas lielākās sociālo darbinieku nevalstiskās organizācijas – Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība un Latvijas Sociālo darbinieku biedrība.

Esošos un iespējamos nākotnes uzdevumus risinot, ir svarīgi radīt kopības sajūtu starp dažādām ieinteresētajām pusēm. Atspoguļojot sociālo pakalpojumu būtības maiņu, sauklī “Ceļamies kopā” tiek parādīta attīstības perspektīva un katra iesaistītā indivīda un organizācijas kopatbildība.

Mēs esam pārliecināti, ka sociālais darbs ir „kopdarbs“, kur vienlīdz svarīgs ir gan pakalpojuma sniedzējs, gan pakalpojuma saņēmējs jeb klients, gan visas iesaistītās puses (pašvaldība, veselības aizsardzība, izglītība, u.t.t.).

Jo  tikai kopā var celties un doties tālāk.