Domnīca Rēzeknes novadā: sociālais darbinieks kopienā kā tilts starp novada cilvēkiem un pašvaldību

Lai kopīgi diskutētu par sociālā darba kopienā pirmajiem rezultātiem, ieguvumiem iedzīvotājiem un pašvaldībai, kā arī kopīgi ģenerētu radošas idejas tam, kā šo sociālā darba veidu novadā uzlabot, Rēzeknē, Latgales vēstniecības GORS telpās trešdien aizvadīta domnīca “Vēlās brokastis ar savējiem. Iedzīvotāji, kopienas, pašvaldība – kā vienam otru sadzirdēt?”. Galvenie diskusijas secinājumi: sociālā darba kopienā attīstība nākotnē varētu kļūt par svarīgu tiltu starp novada iedzīvotājiem un pašvaldību, lai iedzīvotāji justos uzklausīti, iesaistīti un kopienās aktuālās problēmas tiktu pamanītas un risinātas savlaicīgāk.

Uz domnīcu, kas norisinājās komunikācijas treneres un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docētājas Ivetas Graudiņas vadībā, trešdien bija pulcējušies Rēzeknes novada nevalstisko organizāciju pārstāvji, Rēzeknes novada domes deputāti, Sociālā dienesta darbinieki, pašvaldības un Labklājības ministrijas pārstāvji, kā arī aktīvākie novada iedzīvotāji.

Domnīcas dalībnieki lielākoties bija vienisprātis par to, ka sociālais darbs kopienā ir svarīgs jauns instruments ar milzīgu potenciālu uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīvi un ikdienu. Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros apmācīti sociālā darba kopienās speciālisti kopumā jau septiņās Latvijas pašvaldībās, tostarp Rēzeknes novadā.

“Sociālais darbinieks kopienā var kļūt par veiksmes atslēgu, lai laikus un preventīvi identificētu daudzas sociālās problēmas, ar ko vietējie iedzīvotāji ikdienā saskaras. Ir svarīgi, lai šāda informācija savlaicīgi un precīzi sasniegtu atbildīgos pašvaldības darbiniekus un vadību. Taču vēl jo svarīgāk, ka sociālais darbinieks kopienā potenciāli spēj iesaistīt un aktivizēt novada iedzīvotājus kopīgam mērķim. Labs piemērs Rēzeknes novadā jau šobrīd ir iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kas palīdz risināt vietējiem iedzīvotājiem svarīgos jautājumus,” stāsta Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Jurāne.

Domnīcas diskusija izkristalizēja virkne problēmu, kas ir vienojošas daudziem no novada pagastiem, tostarp gados vecāki vientuļi cilvēki, kuriem ir grūtības iekļauties kopienā infrastruktūras, informācijas un atbalsta trūkuma dēļ, cilvēku noslēgtība – apzināta vai neapzināta distancēšanās no kopienas dzīves, tostarp neiepazīstot nedz savus tuvākos kaimiņus, nedz citus novada iedzīvotājus. Tāpat bieži izskanēja aicinājums vairāk strādāt ar jauniešiem, radot centrus vai citas vietas ārpusskolas aktivitātēm un jēgpilnām laika pavadīšanas iespējām.

Svarīgi, ka klātesošie arī atzina, ka pozitīvas pārmaiņas visos šajos līmeņos potenciāli var risināt tieši sociālais darbinieks kopienā: apzinot kopienas iedzīvotājus un viņu problēmas, saskatot šo izaicinājumu potenciālos risinājumus, un iesaistot pašvaldību vai pašus vietējos iedzīvotājus. Būtiska atziņa bija arī tā, ka daudzi novadnieki ir gatavi palīdzēt un atbalstīt līdzcilvēkus, taču nereti trūkst vienotas informācijas telpas, kas cilvēkus savestu kopā. 

“Protams, dzīves kvalitāti pagastos ietekmē gan dziļākas un nopietnākas, gan vienkāršākas problēmas un nereti pat sadzīviski jautājumi, ko iedzīvotāju iesaistīšanās, aktivitāte un arī sociālā darbinieka kopienā sniegtā artava potenciāli varētu risināt. Paradoksāli, dažkārt šie risinājumi neprasa būtiskus finansiālus ieguldījumus un ir atrisināmi, kopienai vienojoties par kopīgu rīcības plānu,” teica Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns.

Domnīca “Vēlās brokastis ar savējiem. Iedzīvotāji, kopienas, pašvaldība – kā vienam otru sadzirdēt?” notiek Labklājības ministrijas (LM) organizētās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros, kas šī gada rudenī notiek visā Latvijā. Kampaņa tiek rīkota, noslēdzoties LM īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī, aizsniedzot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, aktivizējot kopienu iekšējos resursus un veicinot sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību.  Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci, aktīvi iesaistoties visas kopienas dzīvē. Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem iedzīvotājiem, šobrīd Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta ir tikai nelielā skaitā pašvaldību.

Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023. gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, pārbaudot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās – Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.