Daugavpilī sociālo problēmu risināšanā palīdz iedzīvotāju labās kaimiņattiecības

Daugavpils valstspilsētas iedzīvotāju spēks ir labās kaimiņattiecības – ja nepieciešams atbalsts vai risinājums kādai sociālai problēmai, pirmais atbalsta punkts ir kaimiņi un tikai pēc tam Sociālais dienests vai cita iestāde. Šāda vienojoša atziņa izskanēja piektdien Labklājības ministrijas rīkotajā domnīcā par sociālā darbinieka lomu kopienā “Garda pēcpusdiena kopā ar savējiem. Kā ieraudzīt un izmantot savas iespējas”.

Kā stiprināt iedzīvotāju pašorganizēšanos, vairāk iepazīt vienam otru, sarunāties, uzklausīt – tie ir atslēgas vārdi, kuri caurvija domnīcas dalībnieku diskusijas.

Inga Belousa, nevalstiskās organizācijas “Cita Daugavpils” pārstāve, atzina, ka nav vienas receptes atbalsta sniegšanā saviem līdzcilvēkiem, taču ir svarīgi stiprināt iedzīvotāju pašorganizēšanos. “Viens virziens, ka iniciatīvu izrāda paši iedzīvotāji. Ikvienā apkaimē ir aktīvi cilvēki. Divi, trīs vai četri jau ir nopietns spēks, lai pašorganizētos, uzaicinātu uz kafiju un sarunu līdzīgi domājošos. Taču bieži traucē padomju mantojums, skepse pret svešu cilvēku aicinājumu sadarboties. Otra iespēja, ka pašvaldība aicina kopienu aktīvistus uz tikšanos, lai viņi iepazītos, gūtu iedvesmu, pārņemtu pieredzi. Tas palīdz saprast kopīgo un atšķirīgo, dzimt jaunām idejām, augt un apzināt sevi pilsētas kopīgā tīklojumā. Viena formula visiem nederēs, jo apkaimes ir ļoti dažādas. Vienā vairāk notiek kultūras pasākumi, citur aktīvi ir pensionāri. Katram jāmeklē sava recepte, galvenais – vajag pacietību un ticību tam, ko darām,” saka I. Belousa.

Piedaloties Daugavpils valstspilsētas domes deputātiem, Sociālā dienesta darbiniekiem, pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī vietējiem iedzīvotājiem, domnīcā tika meklēti iekšējie resursi, lai palīdzētu risināt dažādas sociālās problēmas, kas skar Daugavpils iedzīvotājus – ilgstošs bezdarbs, sociālā izolētība un zemas sociālās prasmes ģimenēm ar bērniem, vardarbība un konflikti jauniešu vidū, vientulība un sociālā atstumtība, jo sevišķi senioriem, atkarības vielu lietošana un bezmērķīgu brīvā laika pavadīšana jauniešiem, valsts valodas prasmju trūkums u.c.

Regīna Bogdanova, biedrības “Varavīksne” vadītāja, uzsvēra, ka Daugavpils nevalstiskās organizācijas ir nozīmīgs atbalsts pašvaldībai sociālo problēmu risināšanā. Viņas vadītā biedrība, piemēram, palīdz ģimenēm ar skolas vecuma bērniem. “Sniedzam emocionālu atbalstu un padomu dažādās dzīves situācijās, iesaistām bērnus interešu pulciņos un dažādās izglītojošās aktivitātēs. Sociālais darbinieks kopienā ir ļoti svarīgs ikvienā pašvaldībā, jo norāda problemātiskos virzienus, jomas, kur nepieciešama palīdzība, un parāda cilvēkiem, kā šo atbalstu gan sniegt, gan saņemt,” saka R. Bogdanova.

Kā atzina domnīcas dalībnieki, kopienas resursi ir tepat līdzās, kurus ir jāspēj ieraudzīt – brīvprātīgo vai kaimiņu palīdzība bērnu pieskatīšanā vai ārpusskolas nodarbību iesaistē, zemnieku vai piemājas dārzu īpašnieku dalīšanās ar augļu un dārzeņu ražu, palīdzība sadzīves tehnikas vai datoru iegādē, pensionētu pedagogu piesaiste mācību vielas apgūšanā, tematisko vakaru organizēšana valsts valodas prasmju paaugstināšanai u.c. Tie ir tikai daži piemēri, kā iedzīvotāji var viens otram palīdzēt, tai skaitā arī uzklausot un sadzirdot otra vajadzību, sāpi, un, ja paši nespēj palīdzēt, var ziņu nodot tālāk sociālajam darbiniekam.

Nataļja Kožanova, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes deputāte, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, uzsvēra būtisko saskarsmes nozīmi apkaimju, kopienas un pašvaldības sadarbībā, kas ar sociālā darbinieka atbalstu kopienā tiek īpaši stiprināta. “Man bieži zvana cilvēki un jautā, ko darīt, kā palīdzēt kaimiņam, kurš nonācis grūtībās vai nespēj par sevi parūpēties, un tas iepriecina, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi. Redzam, ka sociālais darbinieks kopienā ir kā vidutājs, kas palīdz iedzīvotājiem saskatīt savas stiprās puses un risināt gan mazākas, gan nopietnākas sociālas problēmas. Daugavpils pilotprojektā ir sasniegti labi rezultāti un esam gandarīti par sociālā dienesta iesaisti un veikumu,” sacīja N. Kožanova.

Domnīca “Garda pēcpusdiena kopā ar savējiem. Kā ieraudzīt un izmantot savas iespējas” notika Labklājības ministrijas (LM) organizētās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros, kas šī gada rudenī notiek visā Latvijā. Kampaņa tiek rīkota, noslēdzoties LM īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī, aizsniedzot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, aktivizējot kopienu iekšējos resursus un veicinot sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību. Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci, aktīvi iesaistoties visas kopienas dzīvē. Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem iedzīvotājiem, šobrīd Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta ir tikai nelielā skaitā pašvaldību.

Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023. gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, pārbaudot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās – Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.