Sociālais darbinieks ir profesionālis ar plašu skatījumu uz klienta problēmām

Par aktualitātēm stāsta Jēkabpils novada Sociālā dienesta vadītāja Larisa Laizāne

Larisa LAIZĀNE ir sociālā darbiniece ar ilggadēju pieredzi. Vairākus gadus vadījusi Jēkabpils pilsētas sociālo dienestu, un nu ir jaunu izaicinājumu priekšā, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ir apstiprināta Jēkabpils novada Sociālā dienesta vadītājas amatā.

– Kāda ir mūsdienu specifika darbam ar klientiem? Kādas zināšanas nepieciešamas sociālajiem darbiniekiem, un kā attīstās pakalpojumi?

Sociālais darbinieks pie mums ir jauna profesija, tai vēl nav pat 30 gadu. Citviet pasaulē tā sākusi attīstīties jau pirms simt gadiem. Latvijā vispirms bija profesija, tikai pēc tam – 1991. gadā – pirmo sociālā darba studiju programmu izveidoja un piedāvāja SDSPA «Attīstība». Augstskola bija privāta, ar dārgu mācību maksu un bez valsts pasūtījuma. Sākotnēji cilvēkiem radās maldīgs viedoklis, ka sociālais darbs ir pabalstu dalīšana, aprūpēšana un humānā palīdzība. Patiesībā pabalsti ir tikai neliela joma, pamatā sociālais dienests nodrošina dažādus sociālos pakalpojumus un profesionālu atbalstu cilvēkiem, kuriem ir problēmas un kuri vēlas savu situāciju mainīt.

Jēkabpils Sociālais dienests strādā ar dažādām iedzīvotāju grupām, visvairāk ar ģimenēm, kurās ir bērni, bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālajā darbā nākas sastapties ar dažādiem cilvēkiem, ir svarīgi atrast katram savu pieeju, lai spētu kopīgi sadarboties problēmu risināšanā. Diemžēl ne vienmēr tas izdodas, dažkārt veidojas konfliktsituācijas, kas darbiniekam rada lielu stresu un pārdzīvojumus.

Sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par sociālo darbu, tā specializācijām, tāpēc problemātisks ir jautājums par profesijas identitāti. Izglītība ir viens no nozīmīgākajiem ietekmējošajiem faktoriem.

Lai sociālo darbu veiktu kvalitatīvi, nepieciešami zinoši speciālisti. Šobrīd sociālajiem darbiniekiem ir svarīgi nepārtraukti pilnveidoties, jo metodes, kas savulaik apgūtas, ne vienmēr der arī šodien. Svarīgi arī veidot sabiedrībā izpratni, ka sociālajā darbā strādā profesionāli, daudzpusīgi izglītoti cilvēki ar plašu skatījumu uz klientu problēmām. Viņiem jāprot saredzēt klienta vajadzības no dažādu sistēmu aspektiem, tajā skaitā veselības, nodarbinātības, labklājības, izglītības, lai var izvērtēt, saskatīt riskus un palīdzētu rast risinājumus.

Pagājušajā gadā divi Jēkabpils Sociālā dienesta darbinieki apguva mācību kursu sistēmiskajā pieejā psihosociālajā darbā, psiho-sociālajā konsultēšanā, lai spētu risināt sarežģītākas sociālās problēmas. Tas deva iespēju sociālajā darbā pielietot psihosociālās sistēmiskās pieejas metodes, kuru pamatā ir cilvēkresursi. Tas nozīmē, ka kopā ar klientu tiek panākta vienošanās par kopēju sadarbību. Sistēmiskās konsultēšanas procesā liela nozīme ir klienta gatavībai un motivācijai sadarboties ar sociālo darbinieku. Sistēmiskās pieejas būtību sociālajā darbā izsaka uzskats, ka klients vienmēr ir jāaplūko kā daļa no citām sistēmām un ka problēmu rašanās cēloņi ir jāmeklē līdzsvara zudumā starp dažādām klientam nozīmīgām sistēmām. Darbs ar klientu psihosociālajā laukā palīdz problēmu risināt mērķtiecīgi, jo tas ir virzīts uz klienta resursu attīstību, kur izmaiņu indikators ir pats klients. Viena no svarīgākajām klienta sistēmām ir ģimene. Tā arī ir sociālā darbinieka nozīmīgākais darba lauks. Konsultēšanas mērķis ir veicināt klienta spēju izzināt un risināt personiskās problēmas, dodot iespēju apzināties izvēles, kuras klientam jau ir, kā arī palīdzot pieņemt apzinātus lēmumus par risinājumiem.

Lai veiksmīgāk ritētu sociālais darbs ar klientu, sākām izmantot ģimenes asistenta pakalpojumu. To šobrīd sniedz divi sociālā dienesta darbinieki, un papildus šis pakalpojums tiek iepirkts no cita sociālo pakalpojumu sniedzēja. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina atbalstu un palīdzību mājokļa, nodarbinātības, izglītības, atkarības, veselības problēmu risināšanā, sociālo un sadzīves prasmju attīstīšanā, kā arī bērnu aprūpē un audzināšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

Nereti no sociālā dienesta tiek sagaidīts, ka vairākos gados samilzušu problēmu un krīzi varēs atrisināt uzreiz un tagad, taču tam nepieciešams ilgs laiks. Ir daudz ģimeņu, ar kurām tiek strādāts vairāku gadu garumā. Tāpēc vajadzīga izpratne par sociālā darba robežām, atbildību, kura jādala un kuru nevar atstāt tikai uz sociālā dienesta pleciem. Protams, sadarbība ar dažādām organizācijām ļauj strādāt veiksmīgāk.

– Kā darbu ar klientiem un klientus šī gada laikā ietekmēja, mainīja Covid-19 pandēmija un ierobežojumi? Kādas ir problēmas, risinājumi un ieguvumi?

Liels izaicinājums bija nodrošināt klientiem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību Covid-19 pandēmijas laikā. Bija operatīvi jāreaģē uz Covid-19 slimnieku telefona zvaniem, tika piegādātas pārtikas un higiēnas preču pakas dzīvesvietā. Sadarbojāmies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai efektīvāk palīdzētu no apcietinājuma atbrīvotajām Covid-19 pozitīvām personām, kuras uz slimības laiku tika izmitinātas viesnīcā. Šajā laikā bija zvani no vecākiem, kuri lūdza psihologa palīdzību, jo attālināto mācību laikā saasinājušies konflikti ar pusaudzi.

Bija viens gadījums, kad nācās likt lietā skolā iegūtās vācu valodas zināšanas, jo vienā no Vācijas klīnikām ar Covid-1 9 ārstējās mūsu iedzīvotājs, kurš Vācijā bija zaudējis darbu un kuram pēc izslimošanas bija jāatgriežas Latvijā. Mūsu darbiniekam bija jānokontrolē šis process līdz pat nokļūšanai Jēkabpilī.

Kopumā jāatzīst, ka Co-vid-19 pandēmijas laikā sociālās problēmas ir kļuvušas komplicētākas. Dažkārt nebija iespējams laikus konstatēt un uzsākt sociālo gadījumu risināšanu, jo klienti pandēmijas dēļ baidījās apmeklēt iestādes un lūgt palīdzību. Dzīvojot izolēti, bija grūtāk konstatēt reālo situāciju ģimenēs un laikus (pirms nonākšanas policijas vai bāriņtiesas redzeslokā) ziņot par notiekošo sociālajam dienestam.

Ieguvums šajā laikā ir tas, ka gan mēs, gan klienti esam iemācījušies pilnvērtīgāk izmantot visas tehnoloģijas, kas dod iespēju sociālo situāciju operatīvākai risināšanai.

– Iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāsts un pašvaldības finansējums sociālajai jomai vecajos novados bija atšķirīgs. Kādi izaicinājumi un iespējas šobrīd ir jaunā novada sociālajam dienestam un darbiniekiem? Kādu atbalstu sagaidāt no novada pašvaldības?

ATR rezultātā tiek apvienoti visu Jēkabpils novadā iekļauto pašvaldību – Jēkabpils, Aknīstes un Viesītes pilsētas, Salas, Krustpils un Jēkabpils novada – sociālie dienesti. Katrā no tiem sociālajiem pakalpojumiem un palīdzībai līdz šim piemēroti atšķirīgi saistošie noteikumi, t.i., iedzīvotājiem nodrošināti atšķirīgi sociālie pabalsti un pakalpojumi. Arī finanšu līdzekļu uzskaite un plānošana veikta atšķirīgi. Lai nodrošinātu jaunajā novadā vienotu atbalsta sistēmu, šobrīd notiek intensīvs darbs pie saistošajiem noteikumiem. Paralēli, atbilstoši jaunajai Jēkabpils novada Sociālā dienesta struktūrai, jāveic konkurss uz vakantajām amata vietām, kā arī darbinieku amata pienākumu pārdale. Plānojot darba organizāciju, ļoti svarīgi nodrošināt sociālā atbalsta pieejamību attālajos klientu pieņemšanas punktos. Pilsētas sociālā darba speciālistiem būs jāizprot lauku sociālā darba specifika un novadu speciālistiem – pilsētas. Savukārt, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus un darbu veiktu pēc iespējas īsākā laikā, ir nepieciešama specializācija sociālā darba jomā. Skaidrs, ka ar mazu darbinieku skaitu to nevarēja nodrošināt, tāpēc lauku teritorijās visā Latvijā līdz šim strādāja universālie sociālie darbinieki. Iespējams, ka apvienotā novada tālākajos nostūros neizdosies pilnībā aiziet uz specializāciju, bet ir vērts uz to tiekties. Jo profesionālāki darbinieki sniegs konsultācijas un atbalstu, jo lielāki ieguvēji būs mūsu iedzīvotāji.

Publikācija sagatavota sadarbība ar ESF projektu «Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās».

Raksta oriģināls publicēts laikrakstā “Brīvā Daugava” 2021. gada 28. septembrī.