Sociālais darbs kopienā – formula, kā daudzas sociālas problēmas novērst preventīvi

Lai sociālais darbs ar neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām būtu patiesi efektīvs un iekļaujošs, ir svarīgi, lai tas attīstās līdzi laikam un iziet ārpus sociālo dienestu kabinetu sienām – tā par sociālā darba nākotni un sociālā darbinieka kopienā īpašo lomu piektdien notikušās diskusijā “Kā kļūt par savējo. Sociālais darbs kopienā” pauda tās dalībnieki. Sociālais darbs kopienā ir Latvijā vēl maz iepazīts sociālā darba veids, un šobrīd sociālajam darbam kopienās apmācīti speciālisti septiņās Latvijas pašvaldībās – Cēsu, Tukuma, Bauskas, Ādažu un Rēzeknes novadā, kā arī Rīgā un Daugavpilī.

Sociālā darba kopienā viens no galvenajiem ieguvumiem ir potenciāls daudzas sociālas problēmas novērst preventīvi pirms tās radušās, kas savukārt ir milzīga artava arī valsts un pašvaldību sociālās nozares budžeta pārvaldībā. Piektdien aizvadītās paneļdiskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ieguvumu šādam sociālā darba veidam ir ne mazums, taču svarīgi, lai sabiedrība par šo metodiku būtu informēta un izprastu to.

“Sociālais darbs kopienā ir tikt pat dažāds, cik pašas kopienas. Vienas formulas, kas derētu visiem, nav, – un tieši tas šo uzdevumu padara tik sarežģītu. Sociālajam darbiniekam kopienā ir jāspēj kļūt par savējo: viņam jāpazīst cilvēki, vide, tradīcijas, tikumi un grūtības. Jāidentificējas ar kopienas cilvēkiem gan priekos, gan bēdās, un jāspēj kopienu vienot kopīgam mērķim, iesaistot it visus tās biedrus. Viņa galvenais uzdevums ir iekarot iedzīvotāju uzticēšanos – ar klātbūtni, padomu, praktisku palīdzību. Dažkārt ceļu problēmas risināšanai paver vienkārši saruna,” saka Dr. phil., Asoc. Prof., RSU Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja, Maģistra Studiju programmas “Sociālais darbs” direktore Lolita Vilka.

Sociālā darba kopienā kontekstā īpaši svarīgs uzdevums ir tā dēvētās horizontālās sadarbības veicināšana un darbs ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, kas uz sociālām problēmām ļautu paraudzīties holistiski, un tās risināt efektīvāk.

“Kopienas darbu jau tagad nereti veic paši iedzīvotāji, – saliedējoties, dibinot iedzīvotāju biedrības un īstenojot dažādas iniciatīvas, kas uzlabo dzīves kvalitāti visiem tās dalībniekiem. Taču ne vienmēr ar to ir gana, – tāpēc svarīgi, lai kopienas dzīvē iesaistās cilvēki ar profesionālā sociālā darba iemaņām, kas integrējas, sadarbojas ne vien ar iedzīvotājiem, bet arī nevalstiskajām organizācijām un pašvaldības iestādēm. Sociālais darbinieks kopienā ir šāda persona, un iedzīvotāju biedrības labprāt ar šādiem sociālajiem darbiniekiem sadarbotos,” saka Čiekurkalna attīstības biedrības un Rīgas apkaimju alianses valdes locekle Sandra Feldmane.

Paneļdiskusijā par sociālā darba kopienā problemātiku un aktualitāti piektdien, 29.septembrī, norisinājās Rīgas domes telpās, un tajā piedalījās Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs,  Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte, Čiekurkalna attīstības biedrības un Rīgas apkaimju alianses valdes locekle Sandra Feldmane,  Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” dienas centra “Saskarsme” vadītāja Lilita Gadzāne, kā arī Dr. phil.,  Asoc. Prof., RSU Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja, Maģistra Studiju programmas “Sociālais darbs” direktore Lolita Vilka.

Diskusija tika rīkota Labklājības ministrijas (LM) organizētās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros, kas šī gada rudenī notiek visā Latvijā. Kampaņa tiek rīkota, noslēdzoties LM īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī, aizsniedzot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, aktivizējot kopienu iekšējos resursus un veicinot sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību. Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci, aktīvi iesaistoties visas kopienas dzīvē. Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem iedzīvotājiem, šobrīd Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta ir tikai nelielā skaitā pašvaldību.

Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023. gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, pārbaudot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās – Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.